2009. gadā beidzu Rīgas 47. vidusskolu, tieši tur arī sākās mana interese audivizuālajā jomā.
Viss sākās ar audio montāžu paša un arī draugu vajadzībām. Tas notika vēl tajā tālajā laikā, kad ielās klīda daudzi platās drēbēs ģērbti jaunieši un visus vienoja patika pret Hip Hopu - tur arī sākās mans stāsts. Bija jauka, silta diena un es devos ierakstīt savu pirmo dziesmu, tajā pašā dienā visas vajadzīgās programmas jau atradās uz mana PC un viss varēja sākties. Diezgan ātri apguvu programmas, ierakstijāmies, bija pirmais koncerts. Bet tas viss notika līdz brīdim, kad man tam visam zuda ticība, sāku domāt, ka ar HH Latvijā nav ko darīt un tā nu viss pieklusa, turpināju ņemties ar foto apstrādi, kamēr pabeidzu skolu, bet patika un mīlestība pret montāžu nebija zudusi. Tā nu iestājos Riga International school of economics and business administration (RISEBA) audiovizuālo mediju mākslas fakultātē, tur pavērās jaunas iespējas un nu jau ar visām četrām esmu iekšā video lietās, pabeidzot skolu, pēc profesijas būšu video operators.
Viss sākās ar audio montāžu paša un arī draugu vajadzībām. Tas notika vēl tajā tālajā laikā, kad ielās klīda daudzi platās drēbēs ģērbti jaunieši un visus vienoja patika pret Hip Hopu - tur arī sākās mans stāsts. Bija jauka, silta diena un es devos ierakstīt savu pirmo dziesmu, tajā pašā dienā visas vajadzīgās programmas jau atradās uz mana PC un viss varēja sākties. Diezgan ātri apguvu programmas, ierakstijāmies, bija pirmais koncerts. Bet tas viss notika līdz brīdim, kad man tam visam zuda ticība, sāku domāt, ka ar HH Latvijā nav ko darīt un tā nu viss pieklusa, turpināju ņemties ar foto apstrādi, kamēr pabeidzu skolu, bet patika un mīlestība pret montāžu nebija zudusi. Tā nu iestājos Riga International school of economics and business administration (RISEBA) audiovizuālo mediju mākslas fakultātē, tur pavērās jaunas iespējas un nu jau ar visām četrām esmu iekšā video lietās, pabeidzot skolu, pēc profesijas būšu video operators.
